LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Bauņu parks
Bauņu parks. Foto: Aldis Liepiņš
Bauņu parks. Foto: Aldis Liepiņš

 
Bauņu parka atrašanās vieta Latvijā.Aizsardzības kategorija: aizsargājams dendroloģiskais stādījums
Kods: LV0470820
Administratīvais iedalījums: Burtnieku novada Matīšu pagasts
Stādīšanas gads: 18.gs. beigās

Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamās alejas pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.
 
Dendroloģiskā vērtība:
Parka teritorijā kopumā ir sastopamas deviņas svešzemju kokaugu sugas, tajā skaitā Eiropas baltegle (Abies alba), Eiropas dižskābardis (Fagus sylvatica), Veimuta priede (Pinus strobus) un Krievijas lapegle (Larix russica). Parkā ir iekļauta Bauņu muižas lapegļu aleja, kurā daudzas lapegles jau ir sasniegušas dižkoka izmērus.  

Dabas vērtības:
Bauņu parkā, kā arī piegulošajās teritorijās, konstatēti ES aizsargājamo biotopu veidi: 9020* Veci jaukti platlapju meži 1. un  2. variants. Parka teritorijā sastopami bioloģiski veci un lielu dimensiju koki, stumbeņi, kritalas, stāvoši koki ar piepēm, kā arī veci lazdu, kas nodrošina  dzīves vietu īpaši aizsargājamām sugām un dabisku mežu biotopu speciālistu sugām. Parkā un tā apkārtējā teritorijā konstatētas deviņas īpaši aizsargājamās sugas - sīkpunktainā artonija (Arthonia byssace), kastaņbrūnā artonija (Arthonia spadicea), marmora rožvabole (Liocola marmorata), brūngalvainā henotēka (Chaenotheca phaeocephala), parastais plaušķērpjis (Lobaria pulmonaria), smaržīgā naktsvijole (Plathanthera bifolia), vidējais dzenis (Dendrocopos medius), baltmugurdzenis (Dendrocopos leucotos), trīspirkstu dzenis (Picoides tridactylus), kā arī viena īpaši aizsargājamā ierobežoti izmantojamā suga: gada staipeknis (Lycopodium annotinum). Parkā konstatēti 28 dižkoki, no kuriem dominē lapegļu sugas pārstāvji.

Kultūrvēsturiskā vērtība:
Parka izveides pirmsākumi saistāmi ar 18. gs. beigām, kad bija pabeigta muižas kungu mājas būvniecība. Parku ierīkoja dārzkopis Jakobs Johans Zīverss, kurš daudzas sēklas parka stādīšanai pasūtīja no citām audzētavām. Pateicoties tam, muižas parkā ieviesa daudz eksotisku koku.
 
Robežshēma: ortorfoto pamatne
 
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS
Pētījumi: