LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Rauņa slāņi

 
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Gaujas Nacionālajā parkā.
Kods: LV0440560
Administratīvais iedalījums: Priekuļu novads, Priekuļu pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Vidzemes augstienē, Rauņa senlejā, upes labajā krastā.
Leduslaikmeta beigu posma nogulumu slāņu griezuma atsegums Rauņa labajā krastā starp Cēsu-Veselavas jauno un veco ceļu, kā ari atsegumi ielejas pamatkrastā augšpus vecā tilta, ir nozīmīga leduslaikmeta beigu posma liecība. To pētījumos iegūtie materiāli pamatoja Rauņa laika nodalīšanu (68)). Tas tiek uzskatīts kā agrīnākais no līdz šim konstatētajiem leduslaikmeta beigu posma relatīvi siltajiem laika intervāliem Latvijā un Austrumeiropas līdzenuma ziemeļrietumu daļā.
Neraugoties uz Rauņa ielejai pieguļošo nogulumu lielo nozīmi leduslaikmeta beigu posma vides apstākļu noskaidrošanā un gandrīz pusgadsimtu ilgo to izpētes vēsturi, nav detālas informācijas par to telpisko izplatību un nogulumu rakstura izmaiņām. Jaunākie pētījumi nepārliecina, ka šie varētu būt starpledus laikmeta nogulumi – tie drīzāk ir leduslaikmeta beigu posma un pēcleduslaikmeta nogulumi.
Rauņa griezuma būtiskāko daļu veido ezera vidē veidojušies nogulumi - aleirītiski un mālaini slāņi ar saldūdens kaļķa un kūdras starpkārtiņām, kam paguļ glaciālas izcelsmes mālsmilts (morēna). Organiskais materiāls parādās gan griezuma pamatnē, gan augstāk griezumā. Griezums ir ļoti neviendabīgs gan tāpēc, ka ietver glaciālo procesu radītas iežu struktūras un deformācijas, gan, atrodoties nogāzē, ir bijis pakļauts nogāžu procesiem.
Tradicionālā versija, kas pastāvēja vairākus gadu desmitus, uzskatīja, ka ezers ir atradies starp mirušā ledus laukiem nelielā siltākā starpposmā pēdējā apledojuma noslēgumā un iezīmē apledojuma beigu sākumu (Rauņa interstadiāls). Radiooglekļa datējumi no griezuma pamatnes organiku saturošajiem slāņiem uzrādīja, ka tie ir aptuveni 13 000 gadus seni.
Jaunāki radiooglekļa datējumi rāda, ka organiku saturošie nogulumi veidojušies 10 570 – 10 790 senā laika intervālā, kas attiecas uz pēcleduslaikmetu, holocēnu un ezers pastāvējis leduslaikmeta noslēgumā un holocēnā sākumā. Nogulumos atrastas augu makroatliekas - Bryales, Dryas octopetala, Salix polaris, Betula nana, Selaginella selaginoides kā arī dažādi ūdensaugi, piemēram, Potamogeton filiformis, Characeae oospore, kā arī gliemju čaulas).
 
Detalizēts apraksts: lejupielādēt
Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS