Eiropas Savienības regulējums

Eiropas dabas aizsardzības tiesību aktu stūrakmeņi ir 1979. gada 2. aprīļa Padomes Direktīva 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību (Putnu direktīva) un 1992. gada 21. maija Padomes Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un flora (Biotopu direktīva). Šīs direktīvas ir vērienīgākā un visaptverošākā iniciatīva, kas jebkad uzsākta, lai saglabātu mūsu dabas mantojumu visā ES.

Putnu direktīvas mērķis ir aizsargāt visu savvaļas putnu sugas un to svarīgākos apdzīvotos biotopus visā ES. Direktīva pieliek punktu virknei darbību, piemēram, vietējo savvaļas putnu turēšanu nebrīvē un pārdošanu, ievieš tiesisku mehānismu citu aktivitāšu regulēšanai, piemēram, medību, lai nodrošinātu, ka tās ir ilgtspējīgas. Direktīva arī paredz, ka visām 28 dalībvalstīm jāaizsargā īpaši apdraudētas sugas un migrējošiem putniem svarīgākās vietas, pievēršot īpašu uzmanību starptautiskas nozīmes mitrājiem.

Biotopu direktīvas mērķis ir veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ņemot vērā ekonomiskās, sociālās, kultūras un reģionālās prasības. Direktīva nosaka retu, apdraudētu vai endēmisku sugu, tostarp aptuveni 450 dzīvnieku un 500 augu sugu saglabāšanu.

Viens no svarīgākajiem šo abu dabas direktīvu ieviešanas rzultātiem ir Eiropas mērogā nozīmīgo dabas teritoriju ekoloģiskā tīkla Natura 2000 izveide. Katra valsts ir nominējusi Natura 2000 teritorijas, lai palīdzētu saglabāt retos biotopus un sugas, kas atrodas to teritorijā. Natura 2000 teritorijas aizņem platības no mazāk nekā 1 ha līdz 5000 km² atkarībā no sugu vai biotopu saglabāšanas mērķiem. Lielākā daļa ir aptuveni 100-1000 ha lielas. Daļa no tām atrodas attālos, mazapdzīvotos rajonos, bet lielākā daļa ir neatņemama mūsu lauku ainavas sastāvdaļa. Tā rezultātā Natura 2000 ne tikai aizsargā Eiropā retās sugas un biotopus, bet arī nodrošina drošu patvērumu neskaitāmiem citiem dzīvniekiem, augiem un dažādiem dabas veidojumiem, kas, lai arī bieži sastopami, tomēr ir vienlīdz svarīga daļa no mūsu dabas mantojumu.

Ar ES tiesību aktiem iespējams iepazīties EUR-Lex datu bāzē.

Informācija par bioloģiskās daudzveidības aizsardzību ES

Vides Ģenerāldirektorāta interneta vietnes sadaļā Nature & Biodiversity ir plaša informācija par dažādām jomām.

• Gaiss
• Ķimikālijas
• Aprites ekonomika
• Ekonomika un finanses
• Meži
• Finansējums
• Zaļais kurss
• Rūpnieciskās emisijas
• Starptautiskā sadarbība
• Tiesiskums un pārvaldība
• Jūras vide
• Daba un bioloģiskā daudzveidība
• Troksnis
• Plastmasa
• Piesārņojums
• Pētniecība un inovācija
• Augsne un zeme
• Pilsētvide
• Atkritumi un otrreizējā pārstrāde
• Ūdens

Dabas aizsardzības pārvaldes kompetence par esošajiem aktuālajiem Eiropas Savienības (ES) jautājumiem
Dabas aizsardzības pārvalde Latvijā ir CITES (The Convention in International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora, latviski - Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām jeb 1973. gada Vašingtonas konvencija) uzraudzības institūcija un ir atbildīga par CITES un ES regulu īstenošanu. Tādēļ tās pienākumos ietilpst CITES atļauju un sertifikātu izsniegšana, pārējo CITES ieviešanā iesaistīto institūciju koordinēšana, sazināšanās ar Komisiju un CITES Sekretariātu un ziņošana par CITES ieviešanas sekmēm, lēmumu pieņemšana par konfiscēto īpatņu izmantošanu, sabiedrības informēšana u.c.

Plašāk sadaļā CITES

Informācija par Eiropas Savienības organizētajām darba grupām un padomēm, un kontaktpersonu, kas tajās pārstāv Latvijas Republiku un, kura var sniegt informāciju par darba grupās un padomēs izskatāmajiem jautājumiem