LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
2011. Fucus vesiculosus
 .
PIRMSĀKUMI  |  2006  |  2007  |  2008  |  2009  |  2010  2011 |  2012   |  2013  |   2014   |   2015   |   2016  |    2017  |   2018

MŪZIKA  |  FOTO  |  VIDEO
 

1. 2011.gada Dabas koncertzāle Fucus vesiculosus (pūšļu fuks)

2. Apskatei pirms Dabas koncertzāles Nīcā un Mērsragā

3. Kā nokļūt līdz Nīcas Pūsēnu kāpai?

4. Īsi par Pūsēnu kāpu

5. Kā nokļūt līdz Mērsraga Baltajiem kalniem?

6. Īsi par Mērsragu

7. Cita noderīga informācija uzturoties Nīcas un Mērsraga apkaimē

8. Fotogalerijas

2011.08.06. Dabas koncertzāle Nīcā
2011.08.13. Dabas koncertzāle Mērsaragā - darbnīcas
2011.08.13. Dabas koncertzāle Mērsaragā - priekšnesums
1. 2011.gada Dabas koncertzāle Fucus vesiculosus (pūšļu fuks)
Zinātnes, mūzikas, dzejas un vizuālās mākslas pasākums "Dabas koncertzāle" šogad veltīta Pūšļu fukam Fucus Vesiculosus un notiks 6.augustā Nīcas pagastā pie Pūsēnu kāpas un 13.augustā Mērsragā netālu no vecās bākas.
Dabas koncertzāles stāsti tiks izstāstīti 3 daļās.
No plkst. 20:00 izziņas darbnīca
  • Pasākuma Dabas koncertzāle apmeklētāji pūšļu fuku pašu un tā dzīves vides - Baltijas jūras - noslēpumus tuvāk varēs iepazīt kādā no 10 darbnīcām. Tās vadīs cilvēki no Dabas aizsardzības pārvaldes, Latvijas  Hidroekoloģijas  institūta, Vides projektiem un vietējie zvejnieki:
    • Baltijas jūras biotopu daudzveidība: stāsts par to, ko varam atrast mūsu Baltijas jūrā un kas tajā īpašs;
    • Tapinam rotas: apmeklētāji varēs izgatavot piespraudi zivtiņas vai putna veidolā, apgleznot lielās smilšgliemenes čaulu, sasiet īstu jūrnieku mezglu;
    • Akvārijs: vieta, kur tuvumā apskatāmas pūšļu fuka audzes;
    • Ūdens sāļums: apmeklētāji interaktīvā veidā varēs iepazīties ar ūdens sāļumu pasaules okeānos un Baltijas jūrā. Uzzinās kā tas ietekmē augu un dzīvnieku valsti Baltijas jūrā. Jūras ūdens pagaršošana;
    • Noderīgie jūras mēsli: Pūšļu fuku un citu aļģu praktiskais pielietojums cilvēku dzīvē;
    • Piejūras taka: apmeklētāji varēs noteikt jūrmalā augošos augus, izskalotos gliemežvākus.
No plkst. 21:30 stāsti un dzeja
  • stāsti par Baltijas jūru un pūšļu fuku - Andris Andrušaitis, Solvita Strāķe, Eduards Švāns.
  • dzeja:  Pēters Brūveris - IN MEMORIAM
No plkst. 22:30 projekta muzikāli vizuālā daļa
  • Mūzika: Ingus Ulmanis, Gints Sola, Kaspars Tobis, Aigars Voitišķis, Anrijs Grinbergs, Valdis un Rūta Muktupāveli, Andris Sējāns.  
  • Instalācijas: Roberts Rubīns, Viktors Keino, Gatis Kidals, Oskars Timbars
Lai Dabas koncertzāles baudīšana būtu patīkama, līdzi der paņemt piemērotu apģērbu. Vakari jūras krastā mēdz būt dzestri. Omulībai līdzi varat ņemt savu cienastu, tēju, kafiju vai kādu citu padzērienu. Pasākuma laikā nepiedāvāsim to iegādāties. Noderēs savi paklājamie vai sēžamie un kabatas lukturītis atpakaļceļam. Arī šogad īpaši noderēs kāds pretodu līdzeklis. Aicinam rīkoties dabai draudzīgi, līdzpaņemto sviestmaižu papīrus un izdzerto sulu pakas vai pudeles pēc pasākuma pašiem aiznesot prom.
Ieeja pasākumā par 2 gliemežvākiem!
2011. gada Dabas koncertzāles afiša ( 2.6 MB)
2011. gada Dabas koncertzāles afiša >>> ( 0,74 MB)
uz augšu
Kāda aculiecinieka mežā noskatīta saspēle
uz augšu 
2. Apskatei pirms Dabas koncertzāles
uz augšu 
3. Kā nokļūt līdz Pūsēnu kāpai?
 #Apkārtnes shēma Dabas koncertzāles vietā pie Pūsēnu kāpas
Sekojiet norādēm pasākumā vietā!
Tiem, ka vēlēsies nakšņot teltīs pēc koncertzāles, lūgums laicīgi apzināt nakšņošanas iespējas kādā no tuvējiem kempingiem.
Plašākas uzziņas Nīcas novada mājas lapā www.nica.lv.
uz augšu 
4. Īsi par Pūsēnu kāpu
 
Latvijas augstākā kāpa Pūsēnu kalns (37m v.j.l.) atrodas Dabas parka „Bernāti” D galā.
Sākot ar 17.gadsimtu, priežu mežu izciršanas rezultātā piekrastē sākās kāpu ceļošanas process, kas sevišķi bīstamus apmērus sasniedza laika posmā no 1785. līdz 1835.gadam, kad smilšu kalni apraka vairākas mājas, tajā skaitā arī „Pūsēnus”. Tā šī augstā kāpa ieguva savu nosaukumu. Lai apturētu postošo procesu, tika veikta vērienīga kāpu apmežošana.
Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados daļu Pūsēnu kāpas jeb kā vietējie iedzīvotāji sauc - Pūsēnu kalna noraka un smiltis izmantoja silikātķieģeļu ražošanai Liepājā. Rakšana ar ekskavatoru notikusi trīs maiņās – cauru diennakti. Darbi pārtraukti ap 1980.gadu, jo ražošanai piemēroti smilšu krājumi izsīkuši. Kad rakšanu pārtrauca, karjerā iestādīja priedītes.
uz augšu 
5. Kā nokļūt līdz Mērsraga Baltajiem kalniem?
Tiem, ka vēlēsies nakšņot teltīs pēc koncertzāles, lūgums laicīgi apzināt nakšņošanas iespējas kādā no tuvējiem kempingiem.
Plašākas uzziņas Mērsraga novada mājas lapā www.mersrags.lv
uz augšu 
6. Īsi par Mērsragu
 
Mērsraga zemes rags (18,0 ha) - sauszemes izvirzījums Rīgas jūras līča rietumu piekrastē, ~ 2 km uz ziemeļiem no Mērsraga ciemata. Šaurā pludmale un zemūdens nogāze 3-12m dziļumā klāta ar akmeņiem. Apmēram 50 m no krasta atrodas Velna akmens, kura sašaurinātā augšdaļa (1,5 m) redzama virs ūdenslīmeņa. Citam akmenim sānos iedobe, tāpēc tas nosaukts par Velna pēdu. Pēc teikas, akmeņu rags cēlies, velnam taisot tiltu pāri Rīgas līcim.
Vairākus kilometrus smilšainā Mērsraga pludmale ideāli piemērota gan vasaras atpūtai pie jūras, peldoties, sauļojoties vai staigājot pa pludmali un priežu mežu, gan rudenī - ziemā vērojot vētru nodarītos nedarbus un ledus krāvumus.
uz augšu 
7. Cita noderīga informācija uzturoties Nīcas un Mērsraga apkaimē
Nīcā:
Mērsragā:
uz augšu