Par šī gada ģeovietu nosauktas Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas. Lai popularizētu ģeoloģiskos objektus un plašāk ar tiem iepazīstinātu, biedrība “Ziemeļvidzemes Ģeoparks” laipni aicina visus interesentus uz pārgājienu 24. septembrī plkst. 12.00 pie Kraukļa klintīm. Pārgājiens notiks ģeologu un citu speciālistu vadībā, kas klātesošos izglītos par klinšu veidošanos, redzamajiem iežiem, ģeoloģiju, reljefu, ainavām un vēsturi.
Ģeoloģijas zinātnei šī Daugavas posma klintis ir nozīmīgas kā augšējā devona Daugavas svītas īpaši raksturīgu iežu atsegumi un slāņu tektoniskas deformācijas vietas, kā arī iespaidīgā kanjona un senlejas dēļ. Tāpat tās ir atzītas par Eiropas Savienības īpaši aizsargājamu dzīvotni jeb karbonātiski pamatiežu atsegumiem, kur joprojām sastopamas retās mūru un plūksnu sīkpapardes, Daugavas vizbuļi, ārstniecības indaine un citi klinšu augi. Virs klintīm atrodas bioloģiski vērtīgi un daudzveidīgi kaļķainie zālāji.
Klintis stiepjas vairāk nekā kilometru garos posmos abos upes krastos lejpus Pļaviņām un Sēlpils. Daugavā šajā posmā ir Pļaviņu HES ūdenskrātuves uzpludinājums un bijušā, līdz 40 m dziļā, kanjona klintis šobrīd ietver upi kā grūti pieejamas, 2-4 m augstas sienas. Vertikālās kraujas ir šodienas Latvijas dabai neparastas un izcili ainaviskas, kas labāk aplūkojamas no upes puses. Dolomīta klintis apskatāmas arī Klintaines applūdušajos karjeros.
Pārgājienā paredzēts veikt aptuveni piecus km, tas aizņems trīs līdz četras stundas. Dalībniekiem nepieciešams laikapstākļiem un aktīvai atpūtai dabā piemērots apģērbs un apavi. Pulcēšanās Daugavas labajā krastā augšpus Kraukļa klintīm, auto stāvlaukumā pie kempinga “Annas klints”. Organizatori atgādina, ka pasākuma dalībniekiem jāievēro ar Covid-19 pandēmiju saistītie distancēšanās noteikumi.
Uz pasākuma vietu var nokļūt arī ar sabiedrisko transportu – ar vilcienu līdz Pļaviņām, tālāk ar autobusu līdz Stukmaņiem. Un no kempinga “Annas klints” puses interesentiem tiks piedāvāta vizināšanās ar etnogrāfisko kuģīti “Nameisis” (ierobežotā laikā un skaitā).
Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem un to problēmām, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas tālāku izpēti, atjaunošanu un labiekārtošanu.
Latvijas gada ģeovietas izvirzīšanu koordinē biedrība “Ziemeļvidzemes Ģeoparks”, atbalsta - Aizkraukles un Jēkabpils novadu pašvaldības, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Ģeoloģijas nodaļas, LU Muzeja Ģeoloģijas kolekcijas, Vidzemes augstskola, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Petroglifu centrs, kempings “Annas klints” un pārgājienu uzņēmums “Spectūrisms”.