Eiropas Komisijas priekšlikumi izmaiņām Dabas atjaunošanas likumā ir “pēdējā brīža” piedāvājums Eiropas Savienības valstīm nonākt atpakaļ uz ilgtspējīgas attīstības takas, saglabājot drošu pamatu turpmākai valstu eksistencei. Šī ziņa īpaši iepriecina tādēļ, ka Latvija vienlaikus pieņēma pretēju lēmumu - deva zaļo gaismu jaunāku koku izciršanai un bioloģiskās daudzveidības samazināšanai.
Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija nāca klajā ar vēsturiskiem priekšlikumiem izmaiņām Dabas atjaunošanas likumā, piemēram, par 50% samazināt sintētisko pesticīdu lietošanu līdz 2050.gadam, par 5% palielināt pilsētu zaļās teritorijas un citiem. Plašāk par pieņemto lēmumu LV portālā.
“Esam ļoti sarežģītā attīstības posmā, kad pieprasījums pēc dabas sniegtajiem pakalpojumiem pārsniedz iespējas tos nodrošināt. Katras valsts ekonomika un labklājība ir atkarīga no dabas spējas nodrošināt apputeksnēšanas, plūdu risku mazināšanas vai piesārņojuma saistīšanas pakalpojumus. Esošās ekosistēmas ir tuvu slieksnim, kad tās vairs nespēs pilnvērtīgi funkcionēt un attiecīgi – amortizēt sabiedrības radīto spiedienu uz dabas resursiem. Tādēļ plats solis dabas atjaunošanas pienākuma virzienā ir vienīgais pareizais! Katrs atjaunotās dabas kvadrātmetrs vai hektārs ir kā apdrošināšanas polise sekmīgai uzņēmējdarbībai un ekonomikas attīstībai nākotnē!” pārliecināts Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietnieks dabas aizsardzības jomā Andris Širovs.
Vienlaikus paužam nožēlu, ka pretēji kopējam ES virzienam uz ilgtspējīgu dabas kapitāla apsaimniekošanu dalībvalstis arvien veic darbības, kas vērstas pretējā virzienā. Arī Latvija nav izņēmums, pieņemot noteikumus, kas ļaus iegūt koksni arvien jaunākos mežos. Tas ir kā nazis, kam ir abpusēji griezošs asmens – tiek būtiski ietekmēta dabas daudzveidības saglabāšana mežos tām sugām, kuru eksistence ir atkarīga no veciem un dabiskiem mežiem. Tāpat šim lēmumam ir negatīva ietekme uz ekonomiku un sabiedrības labklājību. Jauni meži ir mazāk noturīgi pret dažādām dabas likstām – vētrām, augsnes eroziju, piesārņojuma saistīšanu u.c. Arī no ainaviskā viedokļa, kā arī iespējām aktīvai atpūtai un rekreācijai, jauni meži ir mazāk piemēroti.