Dabas parks Bernāti. Stāvkrasts. Kāpa. Pludmale. Foto: Andris Soms
Dabas parks "Bernāti". Foto: Andris Soms

Lai nodrošinātu piekrastes ekosistēmu kompleksa, Latvijas un Eiropas Savienības (ES) nozīmes aizsargājamo biotopu un sugu saglabāšanu, kā arī sabiedrības izglītības un atpūtas iespējas, kas nav pretrunā ar dabas vērtību aizsardzību dabas parkā “Bernāti”, ir pieņemti jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi teritorijas individuālai aizsardzībai un izmantošanai. Jaunie noteikumi noteic dabas parkā trīs funkcionālās zonas: dabas lieguma zonu, dabas parka zonu un neitrālo zonu.

Dabas parka lielākā vērtība ir piekrastes biotopi, ar tiem saistītās augu un dzīvnieku sugas un parka biotopu piedāvātie rekreācijas pakalpojumi. Tā ir nozīmīga teritorija Latvijas piekrastes biotopu kompleksa un jo īpaši mežainu piejūras kāpu aizsardzībai. Nozīmīga parka vērtība ir arī pelēkās kāpas, smilšainās pludmales, dabiskiem krasta attīstības procesiem pakļautās primārās kāpas un kangaru-vigu komplekss ar parasto purvmiršu audzēm. Kopumā dabas parkā konstatēti deviņi Latvijā un ES aizsargājami biotopi. Dabas parka biotopi nodrošina piemērotas dzīves vietas 23 Latvijā aizsargājamām augu, sēņu, ķērpju, bezmugurkaulnieku un putnu sugām. 14 no tām ir aizsargājamas arī ES. 

Veicot izpēti, eksperti ieguva jaunus datus gan par Latvijā un Eiropā īpaši aizsargājamo biotopu, gan aizsargājamo sugu izplatību teritorijā, kas ļāva pilnveidot teritorijas funkcionālo zonējumu, lai tas nodrošinātu netraucētu šo vērtību pastāvēšanu ilgtermiņā. 

Dabas parka zona veidota, lai saglabātu krasta kāpu aizsargjoslā neietverto mežainās piejūras kāpas biotopu, kā arī saglabātu pludmales daļu. No neitrālās zonas izslēgta vairākas nozīmīgas aizsargājamo biotopu platības, tās iekļaujot dabas lieguma zonā. Dabas lieguma zona saglabās Baltijas jūras krasta kāpas aizsargjoslas mežaudzes, kangaru-vigu  kompleksu  parka  DA  stūrī, kurā sastopama augsta vairāku ES nozīmes biotopu koncentrācija. Piemēram, staignāju meži, purvainie meži, mitru  starpkāpu  ieplaku un parasto purvmiršu audžu koncentrācija.

Līdz šim teritorijas izmantošanu regulēja MK 2004. gada 8. aprīļa noteikumi Nr. 273 “Dabas parka “Bernāti” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, kā arī MK 2010. gada 16. marta noteikumi Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, ciktāl tie nebija pretrunā ar individuālajiem noteikumiem. Lai atvieglotu uzraudzību un specifisku biotopu saglabāšanu, izstrādāti un pieņemti jauni noteikumi dabas parkam “Bernāti”. Ar noteikumiem var iepazīties ikviens vietnē www.likumi.lv.

768 ha lielais dabas parks „Bernāti” atrodas Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā. Šīs teritorijas aizsardzība aizsākās 1992. gadā, kad Bernātu mežaino piejūras kāpu aizsardzībai tika izveidots vietējas nozīmes dabas liegums „Bernāti”. 1999. gadā teritorijai jau tika piešķirts valsts nozīmes aizsargājamas dabas teritorijas – dabas lieguma statuss, bet 2003. gadā – dabas parka statuss, kam sekoja arī iekļaušana Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju tīklā NATURA 2000. 

att