Teiču un Krustkalnu dabas rezervātos norit bioloģiski vērtīgo zālāju (BVZ) pļaušana, kas ir būtisks priekšnoteikums zālāju biotopu saglabāšanai un daudzu reto un aizsargājamo sugu pastāvēšanai. Šī vide ir viena no bioloģiski bagātākajām ekosistēmām Latvijā, kas nodrošina dzīvotni daudzām augu, kukaiņu, putnu un citu dzīvnieku sugām.
BVZ ir īpaši nozīmīgi, jo tajos nelielā platībā sastopama liela sugu daudzveidība, piemēram, vienā kvadrātmetrā var augt 30-40 dažādas augu sugas. Tomēr šī daudzveidība saglabājas tikai tad, ja zālāji tiek regulāri un piemēroti apsaimniekoti.
BVZ pļaušanai piemērotākais laiks ir jūlijs, kad augiem ir nogatavojušās un izsējušās sēklas. Šobrīd BVZ apsaimniekošanu dabas rezervātos veic Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde), nomnieki un pakalpojumu sniedzēji: zemnieku saimniecība “Ceriņi”, “Lilijas”, “Rudzes” un SIA “Friedrich Haase”. Teiču dabas rezervāta Pulcenes pļavās nopļauti un sarullēti jau 85 ha un 3 ha Zaļās salas pļavās, kā arī Sarkanās Briedenes pļavās Krustkalnu dabas rezervātā vēl ~30 ha. Kopumā abos rezervātos tiek apsaimniekoti ap 280 ha BVZ.
“Austrumlatvijā atrodas divi dabas rezervāti jeb dabas vērtību kodolteritorijas – Teiču un Krustkalnu dabas rezervāti. Rezervāti dibināti vietās, kur saglabājušās maz ietekmētas ekosistēmas un retas, izzūdošas sugas. Šo vērtību saglabāšanai nepieciešams novērst tiešās ietekmes – troksni, nomīdīšanu, piesārņojumu, sugu atradņu tīša vai netīša postīšanu un, protams, ir vērtības, kuru saglabāšanai ir nepieciešama rīcība – runa ir par bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanu,” pauž pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize.
Daļu dabas rezervātu pļavu nogana, jo šādā veidā ne tikai apsaimnieko BVZ, bet arī veido daudzveidīgākas dzīvotnes dažādām sugu grupām, piemēram, Ozolsala Teiču dabas rezervātā.
“Regulāra zālāju apsaimniekošana novērš to aizaugšanu ar krūmiem un kokiem un ļauj saglabāt atvērtas un Latvijai tradicionālas ainavas. Aizaugšanas rezultātā samazinās ne tikai ar BVZ saistīto sugu skaits, bet arī zaudētas unikālas dzīvotnes, kuru atjaunošana vēlāk prasa ievērojamus resursus. Tādēļ regulāra noganīšana vai pļaušana un zāles novākšana ir būtiski pasākumi, lai saglabātu Latvijas dabas bagātību un nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu ilgtermiņā,” atzīmē pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas vecākā eksperte Dace Vasiļevska.
Ar BVZ apsaimniekošanas pasākumiem Teiču un Krustkalnu dabas rezervātu pļavās tiek nodrošinātas dzīvotnes arī retām sugām, piemēram, Sibīrijas skalbe, jumstiņu gladiola, naktsvijoles un dzegužpirkstītes, skabiozu pļavraibenis, lielais skābeņu zeltainītis, cīrulīšu dižtauriņš, grieze, brūnā čakste, rubenis u.c.
Tādējādi BVZ apsaimniekošana nav tikai lauksaimnieciska darbība – arī nozīmīgs dabas aizsardzības instruments Teiču un Krustkalnu dabas rezervātos. Regulāri apsaimniekoti BVZ veido dzīvotnes simtiem augu un dzīvnieku sugu, uztur ekoloģiskos procesus un palīdz saglabāt Latvijas ainavas un dabas vērtības nākamajām paaudzēm.