Publicēts: 31.10.2020.

2016

Eiropas Savienības aizsargājamos biotopus raksturojošas augu sugas Latvijā. Zālāji, purvi, virsāji, meži

Noteicējs noderēs visiem, kuru darbs saistīts ar dabu un ES biotopu noteikšanu – vides inspektoriem, mežu apsaimniekotājiem, lauku atbalsta un konsultāciju centru darbiniekiem, studentiem mācību procesā, topošajiem biotopu kartētājiem, zemju īpašniekiem, kuri vēlas pazīt dabas vērtības savā īpašumā, kā arī vienkārši jebkuram dabu mīlošam un augu sugas pazīt gribošam cilvēkam.
Ērtākai lietošanai noteicējs sadalīts pa atsevišķām biotopu grupām.

Zālāji

    Purvi

      Virsāji

        Meži

          2014

          Izdevumu sagatavojis Tartu vides izglītības centrs un latviešu valodā izdevusi Dabas aizsardzības pārvalde Igaunijas- Latvijas -Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas līdzfinansētā projekta ELRI-156 "Dabas izglītības sekmēšana - efektīvs līdzeklis sabiedrības dabas apziņas veidošanai" /"Cilvēki un daba" ietvaros.

          2014

          Izdevumu sagatavojis Tartu vides izglītības centrs un latviešu valodā izdevusi Dabas aizsardzības pārvalde Igaunijas- Latvijas -Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas līdzfinansētā projekta ELRI-156 "Dabas izglītības sekmēšana - efektīvs līdzeklis sabiedrības dabas apziņas veidošanai" /"Cilvēki un daba" ietvaros.

          2014

          Izdevumu sagatavojis Tartu vides izglītības centrs un latviešu valodā izdevusi Dabas aizsardzības pārvalde Igaunijas- Latvijas -Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas līdzfinansētā projekta ELRI-156 "Dabas izglītības sekmēšana - efektīvs līdzeklis sabiedrības dabas apziņas veidošanai" /"Cilvēki un daba" ietvaros.

          2013

          Izdots LIFE Nature + projekta “Inovatīvas pieejas jūras bioloģiskās daudzveidības monitoringam un dabas vērtību aizsardzības stāvokļa novērtēšanai Baltijas jūrā” (LIFE09/NAT/LV/000238 – MARMONI) ietvaros.

          2012

          Sagatavojis Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar sikspārņu pētniekiem Gunāru Pētersonu un Viesturu Vintuli.

          2011

          Aicinām iepazīt Baltijas jūras piekrasti un tās dabas vērtības – augu un dzīvnieku sugas, kas, pakļautas pastāvīgai viļņu un vēja iedarbībai, lieliski pielāgojušās dzīvei mūžam mainīgos un ziemeļnieciski skarbos
          apstākļos.

          Daudzveidīgo jūras piekrasti Slīteres nacionālā parka teritorijā ir maz skārusi cilvēka darbība. Tā ir mājvieta daudzām ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas retajām un izzūdošajām sugām.

          Noteicējā iekļauti raksturīgākie jūras krastā, embrionālajās kāpās, priekškāpās un pelēkajās kāpās sastopamie floras un faunas pārstāvji, kā arī dabas elementi.

          2011

           

          Gauja ir Vidzemes un Latvijas skaistākā upe. Tās garums ir 460km, no kuriem 93,5km ietilpst Gaujas NP. Šai daļā Gauja plūst pa plašu senieleju. Tās platums ir no 1-2,5km, bet maksimālais dziļums pie Siguldas-85m.

          Gaujā dzīvo upes nēģis, nārsto lašveidīgās zivis un šeit ir mājvieta biezajai perlamutrenei. Gaujas līkumos uz sērēm barojas ūdensputni - upes tilbīte, lielā gaura, meža pīle un gaigala. Bieži var novērot zivju gārni un balto cielavu.

          Smilšakmens atsegumi ir Gaujas ielejas vizītkarte. Tie ir mājvieta sūnu un ķērpju sugām, kas nevar citur augt. Blakus krastu čurkstu kolonijai, smilšakmenī savu aliņu veido arī zivju dzenītis.

          Gaujas vecupēs pavarasos skaļi kurkst zaļās vardes, bet dziļāk ūdenī peld medicīniskās dēles.

          Virs Gaujas ūdeņiem krēslas stundās barojas sikspārņi, zivis ķer ūdrs, bet kokus gāž neskaitāmi bebri, Gaujas krastos kuplo baltalksnis, gobas, vīksna, baltais vītols un pavasaros rūgti smaržo ievas. Plašās Gaujmalas pļavas ir augiem bagātas un krāšņas, pilnas smaržu un rosīgu kukaiņu.

          Iepazīsti Gaujas senieleju - skaistu un daudzveidīgu mitrāju!

          2011

          Aicinām iepazīties ar Ķemeru nacionālajam parkam raksturīgo mitrāju – dumbrāju un tajā sastopamajām augu un dzīvnieku sugām.

          Rūpīgam vērotājam dumbrājs ir atklājumu pilna pasaule visos gadalaikos. Tā ir aizraujoša pavasarī un vasaras sākumā, kad dumbrājā saplaukst krāšņi pavasara ziedi un visur manāmi un saklausāmi meža putni. Arī vasarā, kad dumbrājs kļūst par ēnainu, dzīvības pārpilnu un noslēpumainu zaļu valstību. Un rudeņos, kad pamazām nodzeltē lakstaugi un uz kailo koku stumbriem izceļas sūnu un sēņu daudzveidība. Kā arī ziemā, kad mitrās ieplakas un aizsalušo upi pārklāj sniegs, kurā iezīmējas dzīvnieku pēdu raksti.

          Noteicējā iekļautas dumbrājam raksturīgas sugas, īpašu uzmanību veltot tām, kas sastopamas dabas izziņas takās Vēršupītes krastos Ķemeru nacionālajā parkā.