Baltpieres un sējas zosis
Baltpieres un sējas zosis. Foto - Andris Soms. DAP.

Divu mēnešu laikā, kopš Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – Pārvalde) lauksaimniekiem izsniedza pirmās atļaujas migrējošo putnu letālajai atbaidīšanai no sējumiem, izmantota tikai neliela daļa – pagaidām saņemta informācija par 26 nomedītām zosīm no kopējā 1000 putnu limita. Kopumā atļaujas izsniegtas 142 saimniecībām.

Šis ir otrais gads, kad Latvijā tiek pieļauta šāda metode migrējošo zosu atbaidīšanai un arī šogad maksimālais iegūstamo zosu apmērs noteikts 1000 indivīdi, taču mainījies maksimāli iegūstamo zosu skaits vienai saimniecībai, kā arī atļauts iegūt divu sugu zosis – sējas un baltpieres zosis.

Gan Sugu un biotopu aizsardzības likums, gan Medību likums, ar kuriem tiek ieviesta Eiropas Padomes direktīva par savvaļas putnu aizsardzību, aizliedz migrējošo putnu medības pavasarī medību tradicionālā izpratnē. Tomēr ir paredzēti izņēmumi attiecībā uz putnu skaita letālu kontroli noteiktos gadījumos, piemēram, putnu sugu indivīdus atļauts iegūt vai traucēt izņēmuma gadījumā, ja nav pieņemamas alternatīvas un tas nekaitē attiecīgo populāciju labvēlīgai aizsardzībai, lai nepieļautu nopietnu kaitējumu kultūraugiem.

Pagājušajā gadā daudzas zemnieku saimniecības pieteikumus zosu letālai atbaidīšanai sāka pieprasīt jau janvāra beigās un rezultātā tika saņemti vairāk kā 340 pieteikumi, no kuriem tikai 140 saimniecības saņēma atļaujas, bet pārējās saimniecības palika bešā, jo pieejamais zosu limits bija sadalīts. No atļautā skaita gan ieguva mazāk nekā simts putnus, liela daļa saimniecību zosu limitētu ieguvi nemaz nepieteica.

Šogad līdz 26. aprīlim ir saņemti pieteikumi no 155 saimniecībām, bet kopumā atļaujas šobrīd izsniegtas 142 saimniecībām. Septiņām saimniecībām pieteikumi noraidīti, bet vēl vairāki pieteikumi tiek vērtēti. Šogad ir uzlabojusies saimniecību iesniegto pieteikumu kvalitāte, taču joprojām nepieciešams ar daudzām saimniecībām sazināties atkārtoti un precizēt informāciju, lai Pārvaldes pieņemtie lēmumi atbilstu normatīvajos aktos noteiktajām izņēmuma prasībām.

Lai atļauju pielietotu dzīvē, pirms zosu letālās atbaidīšanas šī darbība ir jāpiesaka. Līdz šai nedēļai zosu letālā atbaidīšana pieteikta 158 reizes un ir iegūtas 26 zosis. Viena saimniecība saņēmusi papildlimitu – tika iegūtas piecas zosis un atļauts iegūt vēl piecas. Vēl viena saimniecība ieguvusi četras zosis. Daudzas saimniecības, kas saņēmušas atļaujas, zosu limitēto ieguvi nav pieteikušas, jo zosis šogad šo saimniecību laukos nav uzturējušās.

Valsts meža dienesta inspektori un Pārvaldes inspektori izlases kārtībā veic atļauju nosacījumu ievērošanas kontroli un līdz šim būtiski pārkāpumi nav konstatēti.

Vienlaikus, ja migrējošie putni tomēr nodarījuši zaudējumus, lauksaimniekiem ir iespējams pieteikties kompensāciju saņemšanai. Pārvalde jau ir 16 pieteikumus un atgādina, ka kompensācijām jāpiesakās iespējami ātri pēc postījumu konstatēšanas, lai eksperti varētu situāciju izvērtēt un lemt par zaudējumu apmēru un kompensācijas piešķiršanu.

Lielākā daļa pieteikumu ir par zosu nodarītajiem zaudējumiem, kam seko gulbju un dzērvju nodarītie zaudējumi lauksaimniecības platībām. Lielākoties putni iecienījuši ziemas kviešu un ziemas rapša laukus.

Lai saņemtu kompensāciju, postījumu vietā ir jābūt īstenotiem aizsardzības pasākumiem postījumu novēršanai, piemēram, jābūt uzstādītiem vizuālajiem vai akustiskajiem atbaidītājiem. Svarīgi, lai zemes īpašnieks pēc iespējas ātrāk vēršas Pārvaldē, lai būtu iespējams dabā fiksēt nodarīto postījumu apmēru. Plašāks skaidrojums par kompensāciju piešķiršanas kārtību un aprēķiniem, kā arī iesniegums lejupielādei pieejams Pārvaldes mājaslapā.

Zosis ir migrējošie putni, kas pulcējas lielos baros un ceļošanas laikā periodiski apstājas, lai atpūstos, paēstu un pārlaistu nelabvēlīgus laika apstākļus. Migrēšana uz un no ziemošanas vietām putniem ir ļoti “dārgs” pasākums – tas prasa ļoti lielu enerģijas patēriņu. Tāpēc šādas regulāras apstāšanās vietas ir ļoti nozīmīgas, lai putni spētu sasniegt ceļošanas galamērķi. Cilvēku izmainītā vidē – lauksaimniecības zemēs, migrējošie putni apmetas, jo tiem trūkst dabisku barošanās un atpūtas vietu, kā arī kultivētajās platībās putniem barība ir vieglāk pieejama.