LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Radžu ūdensrijēji un sausgultne
 
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis
Kods: LV0442080
Administratīvais iedalījums: Ķeguma novads, Birzgales pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Vidzemes reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Ģeoloģiskais dabas piemineklis Radžu ūdensrijēji un sausgultne atrodas Taurkalnes līdzenuma ziemeļu malā, Daugavas senlejas dienvidu malā, starp Zizānu un Radžu mājām.
Radžu ūdensrijēji un sausgultne kā teritorija ir labi izteikta, neliela senleja – Daugavas senlejas atzars, kurā izvietojusies Radžu strauta ieleja. Strauta tecējums vairākās vietās pazūd pazemē un tad atkal parādās virszemē.
Senleja ir ar mainīgu dziļumu. Tie ir daži metri pie ceļa Jaunjelgava-Bauska, strauji padziļinoties līdz 8-12 m strauta lejteces (ziemeļu) virzienā. Tālāk līdz pat Daugavai senleja ir līdz 12 m dziļa, ar stāvām, labi izteiktām nogāzēm.
Ainava senlejā ir daudzveidīga, daļā no tās nesenā pagātnē ir veiktas kailcirtes. Neizcirstajā daļā stāvajās nogāzēs dominē egļu meži, vietumis pēc sava raksturojuma tuvojoties nogāžu un gravu mežiem.
Šobrīd Radžu strauta senlejā vairāk kā 500 metrus garā posmā atrodas vismaz 5 ūdensrijēji – vietas, kur upes gultnē vai tās tiešā tuvumā pazūd upītes ūdens. Senlejas rietumu nogāzē ir izteiksmīga karsta kritene.
Ģeoloģiskā uzbūve teritorijā nav pētīta, bet analizējot pieejamo kartogrāfisko materiālu, var pieņemt, ka senlejas nogāžu augšdaļa ir iegrauzta kvartāra nogulumos, kamēr tās lejasdaļa jau ir iegrauzusies augšdevona dolomītos. To apstiprina plātņainu dolomīta atlūzu sakopojumi atsevišķās strauta gultnes vietās.  Laukakmeņi, kas pārsvarā atrodas strauta gultnē, ir izskaloti no kvartāra nogulumiem - smilts, grants un mālsmilts (morēnas). Senleja, iespējams, sākotnēji veidojusies kā zemledāja noteces gultne saistībā ar plašo Daugavas senleju. Ielejveida formu ir mantojis strauts, erodējot pārsvarā kvartāra nogulumus. Domājams, ka strauta pazemes notece notiek pa dolomīta plaisām.
Lejpus šosejas Ķegums – Jaunjelgava uzbēruma strauta virszemes notece nav novērojama.
Radžu ūdensrijēji un sausgultne no zinātniskā viedokļa ir ļoti interesanta, perspektīva teritorija. Turpmākie zinātniskie pētījumi būtu svarīgi Latvijas nedaudzo pazūdošo straumju (upīšu un strautu) izpētei un arī karsta un iekšējās erozijas procesu darbības izvērtēšanai un precizēšanai.
Teritoriju nepieciešams saglabāt gan zinātniskiem, hidroģeoloģijas, ģeoloģijas pētījumiem, gan kā ainaviski vērtīgu dabas veidojumu un bioloģiskās daudzveidības ziņā vērtīgu teritoriju, kas ir potenciāli ļoti nozīmīga dabas tūrismam.
 
 

Detalizēts apraksts: lejupielādēt

Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS