LV  
  EN  
  RU  
  LT
Google | iekšējais
Ogļukalna atsegums

Foto: M.Keiša
 
Aizsardzības kategorija: aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis
Kods: LV0441020
Administratīvais iedalījums: Vaiņodes novads, Embūtes pagasts
Ministru Kabineta noteikumi:
Pārvalde:
sākot ar 2011.gada 1.februāri, aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Kurzemes reģionālā administrācija.
 
Vispārējs raksturojums
Teritorija ir izvietojusies Rietumkurzemes augstienē, Embūtes paugurainē, Lētīžas kreisajā krastā.
Ģeoloģiskais dabas piemineklis izveidots, lai saglabātu Ogļu kalna atsegumu, kas ir zināms arī ar nosaukumu Dēseles Lejnieki. Atsegums zināms jau kopš I Pasaules kara, kad šajā reģionā tika pētītas brūnogles. Atsegumā atrodamā kūdra, iespējams, tikusi izmantota kā kurināmais, no tā, ka Lētīžas stāvajā pamatkrastā atrodama kūdra, kas atgādina brūnogles, arī cēlies nosaukums – Ogļu kalns. Pētnieks Z. Lancmanis bija pirmais, kas izteica ideju, par to, ka atsegumā atrastie organiskie nogulumi ir uzkrājušies starpleduslaikmetā.
Kvartāra nogulumu sagulums, Lētīžas kreisajā krastā netālu no Dēseles Lejnieki, ir sarežģīts.   Gadu laikā nogulumiem, pielietojot dažādas metodes, ir veiktas daudzas analīzes. Veikta ir sporu – putekšņu un karpoloģiskā analīze, kā arī litoloģiskā izpēte. Nogulumu izpēte veikta vairākos atsegumos un urbumos, kuri vairums izvietoti pašreizējā dabas pieminekļa teritorijā.
Veicot lauka apsekošanu, konstatēts, ka mūsdienās Lētīžas kreisais krasts ir stipri aizaudzis ar zālaugiem, krūmiem un kokiem un senās atsegumu vietas ir nosakāmas tikai aptuveni. Tikai vienā vietā izdevās atrast iespējamo atseguma vietu, par ko liecināja mākslīgi pārveidota pamatkrasta krote ar ielokveida padziļinājumu.
Ogļu kalna atsegumā, veicot augu makroatlieku pētījumus, kopumā ir atrastas 17 dažādas augu dzimtas.  Vairums augu makroatlieku atrasts aleirīta nogulumos, virs arktiskā kompleksa un sapropeļa slāņa pamatnē. Pārsvarā dominē ezera augi. Daudz sastopami pameldra (Eleocharis) riekstiņi un glīvene (Potamogetonaceae) - sešas sugas. Pārsvarā augu makroatliekas ir deformētas un saspiestas, tādēļ daudzas atliekas nav nosakāmas līdz sugai. Sapropelis ir ciets, un augu makroatliekas tajā nav sastopamas, tomēr sporu – putekšņu analīzes dati parāda, ka sapropelis atbilst Pulvernieku starpleduslaikmeta P2 un P3 reģionālajām putekšņu zonām. Slāņos, kas pārklāj gitiju, ir maz ūdensaugu atlieku un ir sliktāka fosilizācijas pakāpe.
Krasā pretrunā ar sporu-putekšņu analīžu datējumiem, kas norāda uz organikas slāņu Pulvernieku starpleduslaikmeta (vidējā pleistocēna) vecumu, kas ir 200-300 tūkstoši gadu, ir vēsturiskie augu makroatlieku vecuma datējumi ar radioaktīvā oglekļa metodi, kas uzrāda vecumu aptuveni 34 000 (Mo-317) un 55 000 (TA-199) C14 gadus (augšējā pleistocēna vecums). Ņemot vērā datēšanas metožu attīstību, būtu jāievāc jauni kūdras paraugi un vēlreiz jāveic kūdras vecuma noskaidrošana ar radioaktīvā oglekļa datēšanas metodi.
Mūsdienu ģeoloģiskie procesi galvenokārt varētu izpausties kā Lētīžas labā pamatkrasta nogāzes noskalošana lielās lietusgāzēs un iespējamā noslīdeņu veidošanās.
Teritorija daļēji pārklājas ar mikroliegumu, kas ir izveidots nogāžu meža biotopa (9180*) un aizsargājamu augu sugas saglabāšanai.
Teritorija ir nozīmīga no Latvijas ģeoloģiskās izpētes vēstures viedokļa - kā viena no vietām, kuras 20. gs. veiktie pētījumi ir veidojuši šābrīža Latvijas ģeoloģiskās attīstības vēstures un ģeoloģiskās uzbūves kopainu.
Teritoriju nepieciešams saglabāt zinātniskiem ģeoloģiskiem (kvartārģeoloģijas, stratigrāfijas) pētījumiem.
 
Detalizēts apraksts: lejupielādēt
Robežshēma: ortorfoto pamatne
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS:
citi dati par šo un citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS